Rīgas līcis

Platība 16300 km²
Garums 174 km
Platums 137 km
Dziļums līdz 67 m

Ietek - Daugava, Lielupe, Gauja, Salaca, Pernu.

Zivis - reņģes, brētliņas, plekstes, luči, laši, zuši, mencas, salakas, zandarti.

  Rīgas jūras līča krasti ir zemi, smilšaini, noauguši ar mežu. Gandrīz viscaur, gar krastu stiepjas neliela augstuma kāpu josla. Austrumkrasts, uz dienvidiem no Salacgrīvas, vietām ar stāvām smilšakmens kraujām.
  Rīgas līča gultne ir līdzena, ar Roņu salu vidū. Biežāk sastopamais dziļums no 20 līdz 40 m. Irbes jūras šaurumā dziļums 20 līdz 30 m. Rīgas līcī gultnē dūņas -smiltis, akmeņi. Dziļākajās līča vietās dūņas vai dūņas ar smiltīm. Ziemeļos, tuvāk krastam akmeņi. Dienvidos rupjas smiltis. Sāremā salas tuvumā gultnē pamatā akmeņi, gluda klints, smiltis, tālāk no krasts dūņas.
  Vidējais vēja ātrums no septembra līdz martam - 5 līdz 8 m/s, no aprīļa līdz augustam - 3 līdz 6 m/s. Parasti mierīgāks vējš ir pa nakti un rīta stundās, pēcpusdienā tas pastiprinās. Reizēm, ziemeļu aukstajām gaisa masām ieplūstot, vēja atrums sasniedz 9 līdz 12 m/s. Bezvējš novērojams reti, no septembra līdz martam 1 līdz 3 % dienu mēnesī, no aprīļa līdz augustam 4 līdz 9 %.
  Vētras no septembra līdz martam 5 līdz 15 %, no aprīļa līdz augustam 1 līdz 2 %. Krastā un salās vētrainu dienu skaits gadā var sasniegt 4 līdz 8, bet no aprīļa līdz augustam parasti nepārsniedz 3. Ziemā vētrainākais mēnesis ir decembris, pavasarī marts. Vasarā vētru maz, rudenī daudz, maksimums oktobrī. Vēja virziens vētras laikā atkarīgs no ciklona atrašanās vietas. Vētras ilgst diennakti, ļoti reti rudenī 2 līdz 3 diennaktis.
  Migla no decembra līdz aprīlim 6 līdz 9 %, vietām 12%, no maija līdz novembrim 3 līdz 5 %. Rīgas līcī, gada laikā 3 līdz 6 %. Krastā migla galvenokārt no septembra līdz maijam. Vidēji 3 līdz 6, vietām 7 līdz 14 dienas mēnesī. No jūnija līdz augustam vidēji 3 līdz 4 miglainas dienas mēnesī. Vislabākā redzamība - no jūnija līdz augustam.
  Apmācies laiks no oktobra līdz martam 60 līdz 80 %, skaidrs 10 līdz 20 %, no aprīļa līdz septembrim 30 līdz 50 %, skaidrs 30 līdz 40 %. Piekrastē gadā ir 140 līdz 170 apmākušās dienas, bet skaidras dienas nav vairāk par 40 līdz 80. Visvairāk nokrišņu no oktobra līdz februārim (15 līdz 30 %). Nokrišņu daudzums piekrastē 465 līdz 710 mm, visvairāk nokrišņu no jūnija līdz oktobrim (50 līdz 710 mm).
Laika izmaiņas pazīmes
  1. Intensīvs atmosfēras spiediena kritums par 3 līdz 4 mb un vairāk, pēdējās 3 stundās, vēsta par vētras tuvošanos.
  2. Ievērojama spalvu mākoņu kustība horizonta rietumu daļā, vēsta par vējaina, lietaina laika tuvošanos. Ja vēl debesis noklājas ar plānām kārtainu spalvu mākoņu joslām, tas palielina laika pasliktināšanās iespēju.
  3. Ūdens viļņošanās parādīšanās, vāja vēja laikā, liecina par vētras tuvošanos. Jo straujāk pieaug viļņošanās, jo ātrāk sāksies vētra.
  4. Ātra mākoņu kustība, pie lēna vēja, norāda uz vētras tuvošanos. Vēja pastiprināšanās gaidāma tādā virzienā, kā kustas mākoņi.
  5. Tornim vai laktai līdzīgu gubu mākoņu parādīšanās pie horizonta vasarā, liecina par gaidāmo vēja pastiprināšanos, pērkona negaisu u.t.t.
  6. Dienvidaustrumu vēja pastiprināšanos vienlaicīgi ar atmosfēras spiediena pazemināšanos, norāda uz ciklona tuvošanos.
  Zibens. Gadā ir ap 12 līdz 20 dienas ar pērkona negaisu. Parasti tiek novērots no maija līdz septembrim, taču dažreiz arī ziemā. Visintensīvāk pērkona negaisi plosās jūlija, augustā, kad mēnesī vidēji 3 līdz 5 negaisi. Maijā, jūnijā un septembrī nav vairāk par 2 pērkona negaisa dienām.
  Ūdenslīmeņa svārstības galvenokārt atkarīgas no vēja stipruma un virziena attiecībā pret krasta līniju. Ja krasta līnija taisna, svārstās ap 50 cm., bet līčos var sasniegt 100 līdz 200 cm. Baltijas jūras Latvijas krastmalā nav izteiktu līču, kā Skandināvijas valstīm.
Straume gar Latvijas rietumkrastu plūst ziemeļu virzienā, tad daļa caur Irbes jūras šaurumu ieplūst Rīgas līcī, kur veido riņķveida straumi pretim pulksteņu rādītāju kustības virzienam. Straumes ātrums svārstās no 0.2 līdz 0.4 mezgli. Šaurumos, zemes ragu tuvumā, uz sēkļiem u.t.t. straumes ātrums parasti ir palielināts, un var sasniegt 0.7 līdz 0.9 mezgli. Straumes ātrumu un virzienu stipri ietekmē vēji.
  Viļņu augstums 2 līdz 6 m februārī sastāda 25 % dienu. Viļņi ar augstumu zem 1 m attiecīgi 24 līdz 27 %.
  Ūdens temperatūra viszemākā ir no decembra līdz martam, tad tā ūdens virsējos slāņos vidēji mēnesī ir no 0 līdz 6° C. Maijā ūdens uzsilst tikai 6 līdz 9° C, piekrastē dažreiz sasniedzot 8 līdz 12° C. Visaugstākā ūdens virsējo slāņu temperatūra ir novērojama jūlijā, augustā, tad tā ir 16 līdz 18 ° C, piekrastē sasniedzot no 19 līdz 22° C.
  Ūdens sāļums Rīgas jūras līcī 2 līdz 3 ‰, virzienā uz Irbes jūras šaurumu un pašā šaurumā pieaug līdz 5 līdz 6 ‰. Atklātā jūrā ap 7 ‰.
  Ūdens caurskatāmība Rīgas līcī mainās no 4 līdz 8 m, atklātā jūrā 6 līdz 10 m, piekrastē 2 līdz 4 m. Pēdējā laikā ūdens caurskatāmība līdz ar kvalitāti sāk uzlaboties.
  Ūdens spīdēšana novērojama divējādi - kā izplūduši plankumi, vai mirgojoši punktveida. Plankumu spīdēšanu izsauc luminiscējošas jūras baktērijas, radot plankumus ar zaļgan - gaišzilu, zilganzaļu, retāk baltu vai oranžu spīdumu. Spīdēšanas intensivitāte ir atšķirīga katru gadu, intensīvāka tā ir rudens beigās, upju ieteku tuvumā. Mirgojošā spīdēšana rodas no dažādu mikroorganismu izstarotās gaismas. Vairāk tā novērojama augustā un septembrī. Baltijas jūrā, ūdens zemās temperatūras dēļ, ūdens spīdēšana novērojama reti, un ir ļoti vāja.
  Ūdens ziedēšana rodas, ja masveidā savairojas sīkās aļģes. Galvenokārt rudenī un pavasarī, upju ieteku tuvumā. Ūdens, ziedēšanas rezultātā, iegūst zaļu vai brūnu nokrāsu, redzamība līdz 1 m.
  Ledussega Rīgas līci pilnībā nosedz tikai sevišķi bargās ziemās. Parasti līča vidū ir vaļējs ūdens ar dreifējošām ledussalām. Ledussega gadā turas ap 30 līdz 100 dienām.
  Magnētiskās anomālijas sastopamas arī Rīgas līcī, piemēram netālu no Zvejniekciema - nobīde nepārsniedz 16°O.
  Pavasarī un rudenī, reizēm novērojama refrakcija, bieži pirms laika maiņas. Gaismas staru refrakcijas rezultātā kļūst redzami objekti, kas atrodas līdz vairākām reizēm tālāk par horizontu. Pie stipras refrakcijas rodas tālu objektu vibrācijas sajūta.
Kuģošanai bīstamas vietas un fārvaterus apzīmē ar kārtīm, uguņiem, bojām. Ja makšķernieks, kaut kādu iemeslu dēļ ir gadījies ceļā lielākam kuģim, tad der atcerēties, ka pretimbraucoši kuģi izmainās līdzīgi kā autotransports - ar kreisajiem bortiem. Buru kuģiem ar garumu virs 7 m ir priekšroka attiecībā pret transportlīdzekli ar mehānisko dzinēju.
 

http://www.muizkalni.times.lv/

http://www.melekulicis.lv (Kempings)